ATMASKOJAM MĒSLU

Pretgripas vakcīna palielina risku saslimt ar gripu?

Vai Jums kādreiz ir centušies iesmērēt mēslu? Nekam nederīgu preci, kuras lietderība ir stipri apšaubāma?

Zināms, ka labām lietām reklāmu nevajag, savukārt mēslus, saucot tos tīkamos vārdos un reklamējot ar mārketinga guru radītām pārliecināšanas / iebiedēšanas taktikām, mums cenšas iesmērēt uz teju katra stūra. 

Neatlaidīgi mēģinot iegalvot, ka mēsls nav mēsls, bet gan brīnišķīgs izgudrojums, par kuru ir vērts pat maksāt, jo bez tā bez maz vai gals klāt.

VAKCĪNA pret GRIPU = mēsls.

Neefektīvs, veselībai kaitīgs medikaments, kas nodara ļaunu un palielina iespējamību saslimt ar gripu.

Jā, Jūs nepārlasījāties – PALIELINA.

Lūk, pierādījumi. Bezkaislīgi aprēķini, kurus vērts izlasīt, lai reizi pār reizēm pārliecinātos, ka ir pamats teikt treknu NĒ ikvienam, kurš grib jūsos iedvest ideju durt poti pret it kā GRIPU.

Pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizvadītajā sezonā pret gripu vakcinējušies 2,4% no visiem Latvijas iedzīvotājiem = 1 933 125 x 2,4% = 46 395 iedzīvotāji;

2018. – 2019.g. sezonā SPKC statistikā izmantotais kopējo iedzīvotāju skaits aprēķināts pēc gripas un citu elpceļu infekciju monitoringā iesaistīto iedzīvotāju skaita datiem = 108 255 / 5,6% = 1 933 125 (108 225 monitoringā iesaistītie, kas pēc SPKC datiem ir 5,6% no visiem iedzīvotājiem);

Tātad – aizvadītajā sezonā pret gripu nebija vakcinējušies = 1 933 125 – 46 395 = 1 886 730 iedzīvotāji jeb 97,6% LV populācijas (1 886 730/1 933 125).

Saskaņā ar ASV slimību kontroles un novēršanas centra informāciju, 2018. – 2019.g. sezonā no visiem iedzīvotājiem, kas bija saņēmuši pretgripas vakcīnu, 48% tik un tā saslima ar gripu.

Atbilstoši Latvijas situācijai, tas būtu: 48% no visiem vakcinētajiem, kas slimojuši ar gripu = 48% x 46 395 = 22 270.

Tātad – aizvadītajā sezonā no kopējā 42 314 ar gripu saslimušo skaita (SPKC dati) Latvijā vakcinējušies bija 22 270, nevakcinējušies – 20 044 (42 314 – 22 270).

 

Pie šāda scenārija redzam, ka pret gripu vakcinēto, saslimušo skaits ir lielāks nekā ar gripu saslimušo, nevakcinēto iedzīvotāju skaits. Tāpat redzams, ka aizvadītajā sezonā nevakcinēto ar gripu saslimušo skaits ir 20 044 jeb tikai 1,1% (23 756/1 886 730) no nevakcinēto iedzīvotāju skaita.

Bet kas notiek ar vakcinētajiem iedzīvotājiem? –

Saslimst gandrīz puse no tiem, kuri saņēmuši vakcīnu. Gandrīz puse vakcinēto saslimst? Ja runājam par gripas vakcīnas efektivitātes procentiem, tad padomāsim par to, kā tad īsti noteikt gripas vakcīnas efektivitāti?

– Vakcinētais cilvēks nesaslima? Tieši tā.

Taču aizvadītajā sezonā ar gripu nesaslima 98,9% nevakcinēto Latvijas iedzīvotāju ((1 886 730 – 20 044 /1 886 730). Tad loģisks ir jautājums, kā tieši var noteikt, ka kaut puse no šiem 2,4% vakcinēto no visa iedzīvotāju skaita saslimtu ar gripu bez vakcīnas? Ļoti iespējams, ka arī viņi pieder pie lielākās daļas populācijas, kas neslimo ar gripu.

Taču kas notiek, kad saņemam gripas vakcīnu? Ir jārēķinās, ka ap 40% vakcinēto saslimst ar gripu! (Pēc ASV slimību kontroles un novēršanas centra datiem ar gripu ik gadu saslimst ap 41% vakcinēto (vidējais rādītājs 2004 . – 2018.g.), neraugoties uz veikto gripas vakcīnu).  Kaut arī Latvijā vakcinēto īpatsvars no visiem iedzīvotājiem ir gana mazs (2,4%), tomēr, ja no šiem vakcinētajiem saslimstība ir 40%, tad jautājumi ir lieki, jo nevakcinēto saslimšanas īpatsvars ir tikai ap 1% (nevakcinētie saslimušie/nevakcinētie nesaslimušie). Pēc ASV Slimību kontroles un novērošanas centra informācijas, iepriekšējā sezonā gripas vakcīnu efektivitāte vecuma grupā no 6 mēnešiem līdz 8 gadiem bija 49%, taču vecuma grupā
no 9 – 17 gadiem efektivitāte bija vien 6%;
no 18 – 49 gadiem – 25%;
no 50 – 64 gadiem un virs 65 gadiem – 12%.

Līdz ar to kopējā vakcīnas efektivitāte visās vecuma grupās ir bijusi vien 29%. Šie dati ir no sērijas ”ko ārsti jums nestāsta” jeb ”stāsta to, ko ir izdevīgi stāstīt”, jo kāpēc gan “lielīties” ar šādiem skaitļiem?

Pamatojoties uz ASV slimību kontroles un novēršanas centra mājas lapas informāciju, gripas vakcīnas efektivitāte kopš 2004.gada visaugstākā ir bijusi 2013. – 2014.g. sezonā (52%), bet viszemākā – 2004. – 2005.g. sezonā (10%). Bet, kā jau iepriekš minēts – arī šajos gadījumos, kad gripas vakcīna it kā ir bijusi efektīva, nav pierādāms, ka tas būtu vakcīnas nopelns, ja gandrīz 99% nevakcinēto nesaslimst arī bez vakcīnas.

Lai arī 100% patieso situāciju Latvijā mēs nezinām, tomēr, pielīdzinot Latvijai ASV situāciju, katrs secinājumus var izdarīt pats. Tāpat kā SPKC ekstrapolē augstāk minētos gripas un citu elpceļu infekciju monitoringa datus uz kopējo populāciju (kas arī nav 100% patiesība) un izdara secinājumus, tāpat jebkurš var izmantot pieejamos datus, veikt aprēķinus un no pieejamiem datiem izdarīt atbilstošus secinājumus.

Informācijas avoti:

Slimību Profilakses un kontroles centra “Pārskats par gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību 2018.–2019. gada epidēmiskajā sezonā”.

https://www.spkc.gov.lv/upload/Infekcijas%20slimības/Bileteni/2019/gripa_2018_2019_sezona_1_09_2019.pdf

ASV Slimību kontroles un novērošanas centrs:

https://www.cdc.gov/flu/vaccines-work/2018-2019.html

https://www.cdc.gov/flu/vaccines-work/past-seasons-estimates.html

Pētījums un aprēķini – L. Gudēvica-Liepiņa

Ievada teksts – K. Duņe

Last modified: 25. maijs, 2020