Ārstniecības iestāžu darbinieki atsakās no eksperimentālajām vakcīnām.

Saprotot, ka likumīgā ceļā piespiest vakcinēties nav iespējams, kādas slimnīcas vadība izvēlas mobinga metodi.

Vēstuli “nevakcinētajām personām” rakstīja “Vaivari” administratīvā departamenta vadītājs Agris Eglītis.

Rīkojumu, kas faktiski paredz darbinieku mobingu, parakstīja “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle.

Kā pierādīt mobingu vai bosingu:

Darbavietā notikušu mobingu vai bosingu aizskartā persona var pierādīt ar saraksti e-pastā, telefonā, telefonsarunu ierakstiem, videoierakstiem un arī liecinieku sniegtajām ziņām par notikušo tiesību aizskārumu. Jo vairāk pierādījumu būs aizskartās personas rīcībā, jo labāk.

Kā iesniegt prasību tiesā:

Ja mobinga dēļ radušos situāciju nevar atrisināt darba kolektīvā, pusēm savstarpēji izrunājoties, pret pāridarītāju ir iespēja vērsties ar prasību tiesā.

Prasība tiesā par morālo kaitējumu, kas radies mobinga vai bosinga dēļ, ir iesniedzama civiltiesiskajā kārtībā, un to var iesniegt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona. Prasību tiesā var iesniegt arī elektroniski.

Ar iesniegumu par mobingu darbavietā var vērsties arī Valsts darba inspekcijā, ja mobings (bosings) ir saistīts ar to, ka darba devējs pārkāpj darbinieka darba līgumā noteiktās tiesības, piemēram, uzdod veikt darba līgumam neatbilstošus darbus vai injicēt sev jebkādus preparātus.

Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Satversmes 92. pants: “Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.”

Satversmes 95. pants: “Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.”

Avots: https://likumi.lv

Krimināllikuma 280. pants: “Par likumā paredzēto personas nodarbināšanas ierobežojumu vai noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis darba devējs un ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

Avots: https://likumi.lv

Civillikuma 1635. pants: “Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.”

Avots: https://likumi.lv

Ar morālo kaitējumu tiek saprastas personai radītas fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības dēļ nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Avots: https://lvportals.lv/

Last modified: 26. februāris, 2021