Jo padziļinātāk pētām liecības par vakcīnu iedarbību uz organismu, jo vairāk likumsakarību atklājas.

Tā piemēram, “modernā” slimība celiakija: Pētnieki atklāj, ka tās sastopamība kopš 1974. gada ir dubultojusies. Tas sakrīt ar laiku, kad ieviesta MMR vakcīna (masalas – epidēmiskais parotīts – masaliņas), kuras sastāvā ir abortētu bērnu šūnas WI-38, vistas embriju šūnas, cilvēka albumīns, saharoze, hidrolizēts želatīns, Barotne 199, mononātrija L-glutamāts, Eagle barotne (tās sastāvā ir glikoze). Vai šādu sakarību var uzskatīt par nejaušību?

Avots: www.webmd.com/
Avots: www.chop.edu

 Pētījuma avots: šeit

 MMR ieviešanas vēsture: šeit

Celiakija ir autoimūna gremošanas trakta slimība – imūnsistēmas traucējumi, kas nozīmē, ka cilvēkam kaitīgs glutēns – olbaltumviela, kas sastopama kviešos, rudzos, miežos un arī medikamentos, vitamīnos, lūpu balzamos. Tievo zarnu bojājumus izsauc nevis šī olbaltumviela, bet gan antivielas, kas pārmērīgi agresīvas imūnsistēmas darbības dēļ rodas pret cilvēka paša audiem. Plašāk par slimību – šeit

Avots: www.ldusa.lv

Kas ir autoimūnā saslimšana?

Tāda, kas rodas no pārmērīgas imūnās atbildes pret paša organismā sastopamajām vielām un audiem. Vakcīnu sastāvā ir virkne dažādu vielu, tostarp, citu cilvēku un arī dzīvnieku šūnu.

Agrāk vakcinācija tika norādīta kā autoimūno slimību riska faktors, piemēram, celiakijas un 1. tipa diabēta, jo vakcīnas ietekmē imūnsistēmas modulāciju. Tomēr saistība starp celiakiju un vakcināciju NEVIENS ĪSTI NEPĒTA,” liecina pētījums – šeit

Avots: www.ncbi.nlm.nih.gov

Turpat tālāk: “Skandināvu pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 3 miljoni dāņu un zviedru pieaugušu sieviešu, parādīja 56% paaugstinātu celiakijas risku pēc cilvēku papilomas vīrusa (HPV) vakcinācijas.”

Avots: www.ncbi.nlm.nih.gov

Vakcinācijas mērķis ir izstrādāt imūno atbildi (antivielu veidā) uz noteiktu antigēnu. Taču, ja šis antigēns vakcīnā ir sasaistīts ar cilvēka albumīnu (kas ir arī vakcinējamā cilvēka organismā), var rasties situācija, ka imūnsistēma uzbrūk pati savām šūnām un izstrādā antivielas, uzskatot tās par iebrucējiem. Tieši šāda ir autoimūno saslimšanu mehānisms.

Iesakām izlasīt pieredzes stāstu par to, kā vakcīna provocēja saslimšanu ar celiakiju (angļu valodā) – šeit

Avots: https://gingerhudock.com

Par to, ka celiakija un piena produktu nepanesība ir liela problēma arī Latvijā, liecina diskusijas māmiņu forumos. Vecāki dodas pie dažādiem ārstiem un speciālistiem, bet bieži vien paliek nesaprašanā, kāds ir saslimšanas iemesls, un kā rīkoties.

Viens no piemēriem: “Labvakar! Nezinu, vai starpība ir tikai diagnozē… Gastroenterologs noteica, ka bērnam (5 g.v.) ir piena olbaltumvielu alerģija (pēc paraugiem no kuņģa un zarnu trakta – bijām VG uz pārbaudēm) un nozīmēja tālākas analīzes Biocon laboratorijā – uztaisījām asins analīzes uz IgG4. Izrādās, ir nepanesība pret glutēnu, griķiem, kviešu un rudzu miltiem, olas baltumu, pienu un beta-laktoglobulīnu. Vai var būt tā, ka NAV celiakija, bet ir glutēna u.c. augstāk minēto produktu vienkārša nepanesība? Šobrīd nezinu, ko vispār dot ēst bez kartupeļiem un rīsiem… Piena produktus nevar (pilnīgi nekādus), tagad arī maize “jānogriež”. Laikam jāsāk skatīties veikalos pie bez-glutēna plauktiem? Ir vispār tāda maize? Un kā lai rīkojas dārziņā? Jau tagad, kad bija piena nepanesība, tad gāja grūti ar visa ievērošanu, bet izskatās, ka būs vēl sarežģītāk..”

Avots: https://calis.delfi.lv

Vakcīnrealitāte Latvijā” mājaslapā ir pieejami pētījumi par Latvijā izmantotajām vakcīnām, un katrā no tām ir kāda viela, kas var izraisīt autoimūnas saslimšanas un alerģijas.

Saraksts ar alerģiju izraisošām vielām, kas ir Latvijā pielietoto vakcīnu sastāvu (šajā gadījumā neminam alumīnija un citu vielu palīgvielas. Pilno katras vakcīnas sastāvu varat apskatīt mājaslapā www.vakcinrealitate.lv):

Tuberkulozes vakcīna

• Olas

• Mononātrija glutamāts

B hepatīta vakcīna

• Ģenētiski modificēts raugs

Ērču encefalīta vakcīna

• Cāļa DNS

• Cilvēka DNS

• Saharoze

Rotavīrusu infekcijas vakcīna

• Vērša DNS

• Cūkas DNS

• Zaļo pērtiķu DNS

• Cilvēka DNS

• Saharoze

• VERO šūnas

Kombinētā vakcīna

• Ģenētiski modificēts raugs

• Zaļo pērtiķu DNS

• VERO šūnas

• Barotne 199

• Polisaharīds

Pneimokoku vakcīna

• Polisaharīdi

• Nesējproteīni no kombinētās vakcīnas

Masalas, epidēmiskais parotīts un masaliņas vakcīna

• Abortētu bērnu šūnas WI-38

• Vistas embriju šūnas

• Rekombinanta cilvēka albumīns

• Saharoze

• Hidrolizēts želatīns

• Barotne 199

• Mononātrija L-glutamāts

• Eagle barotne (tās sastāvā ir glikoze)

Cilvēka papilomas vīrusa infekcija

• Ģenētiski modificēts raugs

• Histidīns (dzīvo organismu aminoskābe)

Pēc šāda sastāvdaļu uzskaitījuma var tikai brīnīties, ja ar bērna veselību viss ir kārtībā pēc līdz gada vecumam paredzēto devu ievadīšanas. Diemžēl ārsti, kuri vakcinē, bieži vien paši nezina vakcīnu sastāvu, un tas kļūst par vecāku uzdevumu – būt informētiem un izglītotiem. Gan par vakcīnu sastāvu, gan to, kādu ietekmi šo vielu injicēšana muskulī – asinsritē var ietekmēt bērnu.

Neviens ārsts nevar dot garantijas un neviens ārsts, visticamāk, nekad neparakstīs dokumentu, ka uzņemas pilno atbildību par iespējamajām vakcīnas komplikācijām. Apliecinājuma teksts – šeit

Kā augstāk minēts, celiakijas slimniekiem ir kaitīgs glutēns – olbaltumviela, kas sastopama kviešos, rudzos, miežos. Vai tiešām tā ir sagadīšanās, ka atsevišķu vakcīnu sastāvā ir polisaharīdi?

CDC norāda: “Cits materiāls, piemēram, polisaharīds (cukura molekulu garās ķēdes, kas veido noteiktu baktēriju šūnu sienu), ir mazāk efektīvi antigēni, un imūnā atbilde var nesniegt pietiekamu aizsardzību.”

Avots: www.cdc.gov

“Polisaharīdi ir ir lielmolekulāri ogļhidrāti. Veidojas monosaharīdu polikondensācijas reakcijā. Atrodas visās šūnās, veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas (rezerves vielu, balsta, imunitātes funkcija).”

Avots: https://lv.wikipedia.org/

“Pazīstamākie polisaharīdi ir celuloze (augu šķiedrās), ciete (sastāv no amilozes un amilopektīna), glikogēns (dzīvnieku šūnās) un hitīns (kukaiņu ķermeņu apvalkos).”

Tādās vakcīnās kā kombinētā vakcīna un pneimokoku vakcīna iekļauti dažāda veida polisaharīdi, taču dokumentācijā nav minēts, kādi tieši. Polisaharīdi ir visās šūnās (arī cilvēka šūnās). Pētījumā, kurā apskatīts bakteriālais polisaharīds: “Baktēriju šūnas un membrāna ir saistīta ar dažādiem glikokonjugātiem un polisaharīdiem, kas palīdz struktūras veidošanā, kā arī veic dažādas funkcijas baktēriju šūnā.”

Avots: https://link.springer.com/

Pazīstamākais polisaharīds ir celuloze. “Celuloze ir visizplatītākais ogļhidrāts augu valstī un galvenā augu šūnapvalku sastāvdaļa. To veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi.” Vakcīnu pavaddokumentos norādīts, ka ražošanā tiek izmantoti bakteriālie polisaharīti, bet nav norādītas, kādas tieši baktērijas izmantotas, jo ir arī baktērijas, kas izstrādā celulozi: “Baktēriju celuloze ir organisks savienojums ar formulu (C 6H 10O 5) n, ko ražo noteikta veida baktērijas. Kaut arī celuloze ir pamata struktūrmateriāls lielākajai daļai augu, to ražo arī baktērijas, galvenokārt no Acetobacter, Sarcina ventriculi un Agrobacterium ģintīm.”

Avots: https://lv.wikipedia.org

Protams, tie ir tikai pieņēmumi. Bet vai tiešām nav nepieciešami pētījumi, kas norādītu, ka polisaharīdu esamība nav viens no celiakijas (un iespējams arī citu slimību) rašanās faktoriem? Vai tiešām iejaukšanās vēl nenobriedušā imūnsistēmā neietekmēs to ilgtermiņā?

Vai šāda veida DNS daudzveidība no – abortēto bērnu šūnām līdz dažādu citu dzīvnieku DNS, kas sasaistīti kopā ar citām ķīmiskajām vielām, kuru mērķis ir radīt imūnsistēmas reakciju un sākt izstrādāt antivielas, nekādi nevar ietekmēt cilvēka organismu un nebūs par iemeslu dažādu autoimūnām saslimšanām?

Vai bērna veselību iespējams atgriezt iepriekšējā stāvoklī? Visdrīzāk – nē, jo ne tikai nav pieejami pētījumi par vakcinācijas sekām uz imunitāti un autoimūno slimību attīstīšanos, bet arī zinātnieki paši līdz galam nav vienojušies par to, kā strādā imūnsistēma…

Ko varētu darīt lietas labad?

  1. Apskatīt savu vai savu bērnu potēšanas pases un Zāļu valsts aģentūras datubāzē uzmeklēt katras bērnam ievadītās vakcīnas nosaukumu. Izlasīt lietošanas instrukciju, sastāvu un komplikācijas; apskatīties, vai internetā ir pieejami citu vecāku raksti par konkrētu vakcīnu komplikācijām;
  2. Nodot matu analīzi uz smagajiem metāliem, kas varētu atklāt organisma piesārņojuma pakāpi. Līdz ar to vajadzētu konsultēties ar speciālistu saistībā ar smago metālu izvadi no organisma;
  3. Var apskatīties naturopātes ieteikumus organisma attīrīšanā un vitamīnu lietošanā tieši pēc vakcinācijas (krievu valodā) – šeit
  4. Turpināt pētīt un mēģināt atrast likumsakarības. Izveidot pierakstu blociņu, kurā atzīmēt lietas, kas liekas svarīgas, novērot savu vai bērnu veselības stāvokli pēc dažādu produktu, medikamentu, kosmētikas, arī mazgājamo līdzekļu lietošanas.

Pētījumi par celiakiju, ko iesakām:

Vaccinations and Immune Response in Celiac Disease

Vaccination and autoimmune disease: what is the evidence?

Celiac disease: Prevalence, diagnosis, pathogenesis and treatment

Coeliac disease

Celiakijas slimība

Celiakijas un bezglutēna diētas sasniegumi

Kaulu minerālvielu blīvums bērniem ar neārstētu un ārstētu celiakiju

Izpēte par katru vakcīnu

Izlasīt Vakcīnrealitātes pētījumus par vakcīnām, ko lieto Latvijā www.vakcinrealitate.lv/ sadaļa – Vakcīnas

Last modified: 18. augusts, 2020